Kāpēc virtuālais asistents atpazīst nolūku, lai gan nolūka piemēros nav tādu vārdu un tādas nozīmes
Bieži virtuālo asistentu treneri raizējas, ka nolūku noteicējs atpazīst nolūku frāzēs, kurām ir pavisam cita nozīme.
Nolūku noteicējs tekstu nesaprot pēc jēgas, bet uztver to tīri robotiski, analizējot burtu kombinācijas un sastatījumus no tā, kas viņam ir iemācīts, pret lietotāja ievadīto tekstu. Un tad nosaka varbūtību: cik augsta ir varbūtība, ka lietotāja ievadītais teksts atbilst vienam vai otram nolūkam asistenta zināšanās.
Piemēram, ja nolūku noteicējam ir iemācīts nolūks A, kurā minēti dažādi īsi pasaku nosaukumi “Meža māte”, “Sprīdītis”, “Eža kažociņš”, “Fejas veltes” un citi līdzīgi vārdu savienojumi, tad arī lietotāja ierakstītajos ēdienu nosaukumos “Dārzeņu sautējums”, “Siļķe kažokā” un “Ķiršu kārtojums” virtuālais asistents visdrīzāk noteiks nolūku A.
Der paturēt prātā, ka virtuālajam asistentam ir savs mērķis un diezgan konkrēta tēma un ka, lietotājiem jautājot par nesaistītām tēmām, par kurām virtuālais asistents nav apmācīts, protams, var gadīties, ka tiek noteikts nolūks no esošās zināšanu bāzes.
Ja tā notiek, ir jāizvērtē, cik daudz darba ieguldīt šādos gadījumos. Ja tik tiešām šķiet, ka lietotāji daudz jautās par konkrēto blakustēmu un ja ir svarīgi, ka virtuālais asistents korekti atbild, var:
- īpaši izveidot atsevišķu nolūku, kas sniedz noteikto atbildi (protams, atbildei jāsaskan ar virtuālā asistenta tēlu);
- izveidot vispārīgu atbildi: “Manās zināšanās ir informācija par to un to. Izvēlieties!” un pie šīs atbildes nolūka pielikt visus tos gadījumus, kas traucē.
Piezīme. Nolūku noteicējs labāk darbojas, ja sagatavotie nolūku piem ēri sastāv no pilniem teikumiem un jautājumiem, nevis viena vārda.